11 decembris 2015

Ekspozīcija

Ekspozīcija

Ekspozīcija ir kopējais gaismas daudzums, kas fotografējot nonāk uz fotofilmas jeb kādas citas fotogrāfijas uzņemšanai paredzētās virsmas. Ekspozīcija tiek mērīta luksu sekundēs un parasti tiek rēķināta ar ekspozīcijas vērtībām pret attiecīgā kadra laukumu. Ekspozīcijas laiks būtībā, vieglākiem vārdiem, nosaka to, cik daudz gaismas nonāks fotoaparātā no kā tad tiks veidota fotogrāfija. Šo ekspozīcijas laiku ir nepieciešams manipulēt, jo ne vienmēr ir iespējams uzņemt fotogrāfijas ideālā apgaismojumā un ja nav labs apgaismojums tad ir nepieciešama ilgāka ekspozīcija, lai foto-sensitīvā virsma spētu reģistrēt nepieciešamo daudzumu ar gaismu, lai radītu patiesu attēlojumu. Fotografējot ekspozīcijas laiku var variēt gan ar apertūras gan slēdža ātrumu, kur viens atbild par to, cik ilgi būs iespējams gaismai iekļūt fotoaparātā, bet otrs par to, cik detalizēti būs attēlots fotogrāfijas 3D efekts.

Fotografēšanas pirmsākumos ekspozīcijas laiki, lai uzņemtu fotogrāfijas bija nepieciešami pat vairāku stundu garumā un pašos pašos pirmsākumos pat vairāku dienu garumā un tāpēc pirmās fotogrāfijas pamatā nebija praktiskas un tajās varēja attēlot tikai dabas skatus, kas nemainās. Šāds ilgs ekspozīcijas laiks bija vajadzīgs, lai tajā laikā izmantojamais fotosensitīvais materiāls spētu sacietēt un visa šīs sacietēšanas laikā tad arī tiktu tam virsū attēlota viena un tā pati gaismas palete, lai tad arī tiktu attēlotas gaišākas un tumšākas vietas, kas tad arī radīja pirmās melnbaltās fotogrāfijas. Vēlāk, fotogrāfijas mākslai un zinātnei attīstoties tad arī tika radīti daudz ātrāki ekspozīciju laiki, bet pirmos gadu desmitus tie tik un tā bija dažu minūšu garumā nevis sekundes simtdaļu garumā, kā tas ir mūsdienās.

Ar ekspozīciju galvenais, ko būtu jāsaprot jebkuram fotografēšanas gribētājam ir tas, ka jo ilgāks ir ekspozīcijas laiks, jo vairāk gaismas ieplūst fotoaparātā un tāpēc pamatā salīdzinot fotogrāfiju kurai ekspozīcijas laiks ir īss un tādu, kurai šis laiks ir garš, tā, kurai ir īss būs tumšāka. Bet jāņem vērā ir arī tas, ka ar ilgāku ekspozīcijas laiku nebūs iespējams noķert kustīgas bildes, jo kustības, kas notiks šajā ekspozīcijas laikā attēlosies, kā smērējumi. Tieši tāpēc arī ir svarīgi izvēlēties pareizo fotografēšanas režīmu un to noregulēt pēc tā, kāds ir apkārtējais gaismas līmeņus un arī, kādu attēlu tu vēlies iegūt, vai tas būtu portrets, kur nenotiek asas kustības vai arī, kur tu vēlies nofotografēt sportistu veicot savas aktivitātes, kur noteikti, ka vajadzēs ļoti īstu ekspozīcijas laiku.

Ar ekspozīciju saistīti ir arī pārlieku lielas ekspozīcijas attēli un pārāk maza ekspozīcija, kur katrā no šiem gadījumiem fotoattēlā rodas tā sauktie “trokšņi”, kur tiek zaudēta informācija par patieso stāvokli tajā kadrā. Tā, piemēram, pārāk ilga ekspozīcija var radīt gaišuma pleķus, kur uz foto reģistrējošās virsmas nonāk pārāk daudz gaismas un tāpēc nav iespējams atšķirt krāsas un kontūras un tā vieta fotogrāfijā ir redzama, kā blats pleķis. Un no otras puses arī pārāk īsa ekspozīcija ir problēma, jo tā attēla tumšās vietas sapludina vienā melnajā krāsā nevis dažādos tumšos toņos un tāpēc arī rada šo datu zudumu, jo foto reģistrējošajai virsmai tajā vietā ir pietrūcis gaismas, lai varētu to reģistrēt un izveidot attēlu.