11 decembris 2015

Fotografēšanas vēsture

Fotografēšanas vēsture

Fotogrāfiju un fotografēšanas vēsture aizsākās aptuveni 18 gadsimta sākumā, kad tādi izgudrotāji, kā Tomass Wedgvoods un Nicepore Niepce eksperimentējot ar dažādiem materiāliem un dažādiem procesiem izveidoja pirmās fotogrāfijas. Process, kurā tumšā kastē tiek izgriezts mazs caurumiņš un pa to spīdošā gaisma tālāk tiek attēlota uz tumšās kastes sienas jau bija zināms kopš vismaz 6 gadsimta, kad Aristotelis, Eiklīds un arī citi filozofi un zinātnieki to pētīja un izmantoja. Sākotnēji šis princips tika izmantots lai ar spoguļa palīdzību projicētu priekšā esošo attēlu uz kastes virsmas, lai no tā vieglāk būtu nozīmēt un attēlot gleznās gan cilvēku gan dažādus dabas skatus. Un pašos pamatos cilvēka zīmēta glezna tad arī sākotnēji bija pirmais fotogrāfijas veids, bet tas aizņēma vairākas stundas un bija nepraktisks un attēls nesanāca tieši tāds pats, kā bija patiesībā. Nu lūk tad 18. gadsimta sākumā cilvēki vēlējās iegūt praktisku veidu, kā izveidot attēlus bez vajadzības tos zīmēt un tāpēc dažādi zinātnieki un eksperimentu veicēji mēģināja izmantot šo tumšo kastes principu, lai kaut kādā veidā automātiski izveidotu pirmo fotogrāfiju.

Iedomājieties dzīvi, kad tādas lietas, kā fotogrāfijas nepastāvēja un nebija iespējam iemūžināt visus tos īpašos mirkļus, kā tas ir šodien. Iedomājieties cik daudz dažādu īpašu notikumu un senatnes personību mēs nekas nevarēsim apskatīt. Tieši tāpēc, kad 18. gadsimtā sākumā tika izveidota un pilnveidota šī tehnoloģija fotogrāfiju radīšanai tad arī tā radīja revolūciju un ar katru gadu fotogrāfiju apjoms ir aizvien palielinājies, bet līdz ar digitālo fotogrāfiju ieviešanu, katru dienu uzņemtie attēli ir auguši eksponenciālā ātrumā, bet kā tika ieviesti viedtālruni ar kamerām, tā mūsdienās var teikt jebkurš notikums tiek uzreiz dokumentēts ar neskaitāmām kamerām.

Bet atgriežoties pie fotografēšanas vēstures pirmais noteikti ir jāmin Tomass Wedgvoods, kurš mēģināja izveidot fotoaparātu un pilnveidot šo procesu, kurā tiktu noķerta gaisma un tā tālāk attēlota uz kāda materiāla. Bet pirmais zinātnieks un izgudrotājs, kas tiešām izveidoja strādājošu kameru bija Nicepore Niepce, kura 1826. vai 1827. gadā uzņemtā fotogrāfija ir visvecākā saglabājusies fotogrāfija pasaulē. Šis Franču zinātnieks tiek uzskatīts, kā pirmais cilvēks, kuram tad izdevās izveidot paliekošu fotogrāfiju uz jebkāda materiāla. Jau 1816. gadā Niepce izdevās izveidot pirmās negatīvu fotogrāfijas uz papīra, bet šīs fotogrāfijas nebija paliekošas un gaismā vēlāk izbalēja. Bet pirmās reālās fotogrāfijas izmantojot viņa paša izgudroto heliogrāfijas procesu tika radītas no 1825. līdz 1827. gadam un šīs fotogrāfijas tad arī ir pirmās līdz šim zināmās fotogrāfijas, kuras vēl jo projām ir saglabātas muzejos. Tālāk fotogrāfiju process sāka attīstīties daudz ātrāk, jo pēkšņi interese par šo zinātnes novirzienu radās daudziem jauniem izgudrotājiem un viens no šādiem bija Luiss Daguere, kurš bija Niceprore māceklis un pēc viņa nāves turpināja sava skolotāja iesāktos eksperimentus. Luiss tad arī bija pirmais izgudrotājs, kuram izdevās samazināt fotografēšanas ekspozīcijas laiku no vairākām stundām vai pat dienām līdz dažām minūtēm un tad arī aizsākās pirmā fotografēšanas ēra, jo pēkšņi bija iespējams radīt fotogrāfijas pietiekoši īsā laikā lai fotografēt varētu cilvēku portretus, dabas skatus un citas skaistas lietas un vietas. Pēc šī atklājuma tad arī fotogrāfiju un fotografēšanas pasaule auga diezgan lielā ātrumā un ikviens varēja iegūt fotogrāfa zināšanas un iemūžināt dažnedažādākos skatus sev apkārt, ko tad pēc tam arī varēs vērot citi cilvēki nākotnē. Fotografēšanā nenoliedzami ir izmainījusi mūsu dzīvi, jo bez tās nebūtu iespējams iemūžināt mums tik ļoti nozīmīgos brīžus un protams arī atcerēties mūsu senčus, kā arī slavenus cilvēkus.